eVeselībasPunkts

Plaušu vēzis

Plaušu vēzis ir ļaundabīgu audzēju grupa, kas attīstās no plaušu un bronhu šūnām dažādu ārējo un iekšējo faktoru ietekmē. Šis vēzis saistīts ar visaugstāko mirstību – tas ir galvenais slepkava onkoloģisko slimību vidū, katru gadu atņemot vairāk dzīvību nekā zarnu, prostatas, olnīcu un krūts vēži kopā.

Kas tas ir, un kādēļ rodas?

Plaušas ir elpošanas sistēmas pāra orgāns, kas atrodas krūškurvī un nodrošina dzīvībai nepieciešamo gāzu apmaiņu. Nodrošinot elpošanu, plaušas kalpo arī kā filtrs – tātad visas kaitīgās vielas no elpceļiem nonāk plaušās un negatīvi ietekmē kā pašas plaušas, tā arī cilvēka organisma veselības stāvokli kopumā. Nav noslēpums, ka galvenais kaitīgais faktors, kas nelabvēlīgi ietekmē plaušas, ir smēķēšana. Plaušu vēža risks pieaug ar laiku un ir atkarīgs no izsmēķēto cigarešu skaita.

Smēķēšana bojā šūnas, kas izklāj elpceļus un plaušas. Jau mirklī, kad jūs ieelpojat cigarešu dūmus (kas satur vairākas vēzi izraisošas vielas – kancerogēnus), nekavējoties sākas pārmaiņas plaušu audos. Sākumā organisms ir spējīgs tikt galā ar šūnu bojājumiem un salabot tos, taču ar katru nākamo reizi bojājums kļūst nopietnāks, izraisot pārmaiņas šūnās un veicinot to pārtapšanu par vēža šūnām. Vēzis var attīstīties gan aktīviem, gan pasīviem smēķētājiem. Svarīgi, ka, atmetot smēķēšanu pat pēc vairāku gadu smēķēšanas stāža, jūs varat būtiski samazināt plaušu vēža attīstības risku. Diemžēl izvairīšanās no smēķēšanas negarantē, ka cilvēks nesaslims, un šādos gadījumos ir grūtāk skaidri identificēt slimības iemeslu, kas varētu būt iedzimtība, azbesta vai smago metālu ietekme.

Izšķir divus galvenos plaušu vēža veidus, pamatojoties uz šūnu izskatu mikroskopā, – sīkšūnu vēzis un nesīkšūnu vēzis, kas apvieno plakanšūnu vēzi, lielšūnu vēzi un adenokarcinomu.

Kā plaušu vēzi atpazīt?

Agrīnajās stadijās plaušu vēzis parasti neizraisa simptomus un nerada sūdzības; bieži vien tās parādās tikai vēlīnajās stadijās. Slimības simptomi ietver klepu (kas nepazūd un nepadodas ārstēšanai), hroniskā smēķētāju klepus pārmaiņas, asins piejaukumu krēpām, elpas trūkumu, sāpes krūškurvī, balss piesmakumu, svara zudumu, sāpes kaulos, galvassāpes.

Progresējot plaušu vēzis var izraisīt dažādus sarežģījumus – elpas trūkums var rasties tāpēc, ka audzējs nosprosto elpceļus, savukārt, krūškurvī uzkrājoties šķidrumam, tiek saspiesta plauša un elpošanas kustības kļūst apgrūtinātas. Plaušu vēzis var izraisīt arī asiņošanu no elpceļiem, kas reizēm ir ļoti bīstama. Ar limfu un asins plūsmu vēža šūnas izplatās pa visu organismu, radot jaunus audzēja mezglus – metastāzes. Audzēja izplatība uz citiem orgāniem (visbiežāk – limfmezgliem, aknām, virsnierēm, kauliem, galvas smadzenēm) traucē šo orgānu funkciju vai izraisa grūti kontrolējamas sāpes.

Lūdzu, informējiet savu ārstu, ja jums ir slimības pazīmes, lai varētu pēc iespējas ātrāk sākt atbilstošu izmeklēšanu. Jūsu ārsts var palīdzēt arī atmest smēķēšanu, iesakot psihoterapiju, medikamentus vai nikotīnu aizvietojošu terapiju.

pexels.com

Izmeklēšana

Nevajag aizmirst par obligātām ikgadējām veselības pārbaudēm, kas ietver plaušu rentgenu, bet diemžēl nav garantijas, ka tas palīdzēs laikus atklāt audzēju. Viens no veidiem, kā var laikus atklāt plaušu vēzi pacientiem bez simptomiem, ir ikgadējas plaušu datortomogrāfijas izmeklējums pacientiem ar augstu vēža attīstības risku – smēķētājiem pēc 55 gadu vecuma. Atklājot slimību agrīni, tā labāk padodas ārstēšanai. Jāatzīst, ka plaušu vēža agrīna diagnostika ir svarīgs, bet grūts uzdevums. Nav ideālas metodes vai asins testa, kas ļautu pārliecinoši diagnosticēt vēzi.

Es pašlaik vadu pētījumu, kura mērķis ir agrīnās stadijas plaušu vēža biomarķieru atklāšana. Tā ir aktuāla tēma, taču joprojām ir nepieciešama dažādu metožu kombinācija plaušu vēža diagnozes apstiprināšanai. Jūsu ārsts var piedāvāt vairākus izmeklējumu variantus, kas iekļauj vizuālu diagnostiku – rentgenu, datortomogrāfiju, ultrasonoskopiju un magnētisko rezonansi –, audu parauga paņemšanu (biopsiju) ar adatas palīdzību, bronhoskopiju vai diagnostisku operāciju. Pēc plaušu vēža diagnozes noteikšanas nākamais ārsta uzdevums ir noteikt slimības stadiju, kas palīdz izvēlēties atbilstošu ārstēšanu.

Ja jums ir ieplānota vizīte pie plaušu speciālista – pneimonologa vai torakālā jeb plaušu ķirurga –, būtu vēlams iepriekš sagatavoties, jo tas būs noderīgi gan jums, gan speciālistam. Pieraksiet visas sūdzības un simptomus; laiku, kad parādījās sūdzības; sagatavojiet regulāri lietoto medikamentu sarakstu; paņemiet līdzi izrakstus no slimnīcām, rentgena un/vai datortomogrāfijas aprakstu, kā arī izmeklējumu kopiju diskā (ja tāds ir izsniegts). Apsveriet speciālista apmeklējumu kopā ar ģimenes locekli vai draugu, lai jums būtu atbalsts un iespēja labāk atcerēties visu informāciju.

Ārstēšanas iespējas

Nesaņemot ārstēšanu, plaušu vēzim ir ļoti slikta prognoze. Ārstēšana ļauj pagarināt dzīvildzi, kā arī palīdz kontrolēt simptomus. Klīnikā jūs kopā ar speciālistu apspriedīsiet ārstēšanas plānu, balstoties uz vairākiem faktoriem – jūsu vispārējo stāvokli, audzēja stadiju un veidu –, kā arī jūsu vēlmes. Ārstēšanas iespējas bieži iekļauj vienu vai vairākus variantus – ķirurģisku ārstēšanu, ķīmijterapiju, staru terapiju. Atsevišķos gadījumos pacients drīkst atteikties no ārstēšanas, ja uzskata, ka ārstēšanas riski varētu pārsniegt ieguvumus.

Ķirurgs var piedāvāt plaušu operāciju, lai izgrieztu audzēju veselo audu robežās, – operācijas varianti iekļauj ķīļveida rezekciju – neliela plaušas fragmenta izgriešanu kopā ar audzēju; lobektomiju – plaušas daivas izgriešanu vai pneimonektomiju – visas plaušas izgriešanu. Ir iespējamas gan vaļējas operācijas, gan endoskopiskas operācijas – caur maziem griezieniem. Ķirurģiska ārstēšana ir iespējama agrīnās slimības stadijās un sniedz vislabākos rezultātus.

Lai nostiprinātu ķirurģiskās ārstēšanas efektu, kā arī kontrolētu audzēja augšanu un slimības simptomus vēlīnajās stadijās, papildus lieto ķīmijterapiju ar zālēm, kas nogalina audzēja šūnas. Parasti tiek lietota zāļu kombinācija, ko nozīmē ciklu veidā. Lai nonāvētu audzēja šūnas, iespējams veikt staru terapiju ar jonizēto starojumu. Staru terapiju var izmantot atsevišķi vai kombinācijā ar citām ārstēšanas metodēm radikālai un paliatīvai ārstēšanai.

Padalies ar šo rakstu:

Lasi vēl: